Divu veidu rūpniecisko dzesētāju, gaisa dzesēšanas un ūdens dzesēšanas dzesētāju enerģijas patēriņa analīze, ko parasti izmanto dzesēšanā. Kādas ir viņu īpašības? Viņiem ir arī trūkumi. Kā mums vajadzētu atrisināt šīs problēmas? Šodien mēs rūpīgi analizēsim šo divu veidu dzesinātāju enerģijas patēriņu.
Gaisa dzesēšanas dzesētāji ir dārgi, apjomīgi un trokšņaini. Tie ir fakti. Tomēr literatūras salīdzinošais enerģijas patēriņš nebūt nav visaptverošs. Pamatojoties uz 3520KW (1000USrt) dzesēšanas jaudu, ar gaisu dzesējami dzesētāji un dzesētāji patērē vairāk enerģijas. Tā rezultātā ar gaisu dzesējamo iekārtu sistēma ir 350 kW, nekā ar ūdeni dzesējamo iekārtu sistēma. Ja visu vasaru, lielāks spēks.
Gaisa dzesēšanas ierīces ir dārgas un trokšņainas. Ja ekspluatācijas izmaksas patiešām ir daudz augstākas nekā ar ūdeni dzesējamo agregātu izmaksām, tad (pēc sākotnējās proporcijas aptuveni 28%), tad tas nespēs uzvarēt tirgū, un tas nevar izskaidrot desmitiem tūkstošu lielu mēroga vienības līdz šim. Fakts, ka darbojas gaisa dzesēšanas dzesētāji.
Diviem jautājumiem jābūt skaidriem: vienība ar uzstādīto jaudu nav vienāda ar enerģijas patēriņu; otrkārt, to vienību efektivitāte un enerģijas patēriņš, kas darbojas ar pilnu un daļēju slodzi, ir atšķirīgas.
Pie pilnas slodzes gaisa kondicionētāja aukstais ūdens ir augstāks par ūdens dzesēšanas kondensācijas iekārtas temperatūru, un ar gaisu dzesējamais dzesētājs ir spēka iekārta, kurā spiediens ir lielāks, bet gaisa kondicionētāja slodzes sadalījums visā vasara ir ārkārtīgi nelīdzsvarota, pat tās vienas stundas laikā dienas slodze arī ir ļoti atšķirīga Saskaņā ar vienības maksimālo slodzi darbības laiks ir ļoti ierobežots. Saskaņā ar vispārējo statistiku laiks, kad gaisa kondicionētāja slodze pārsniedz 90%, ir tikai 7% līdz 8% pilna laika, un 60% veidos 60% no 50% slodzes. Tas nozīmē, ka dzesētājs vasarā nav gandrīz pilnībā noslogots. Tāpēc acīmredzami nav pareizi izmantot uzstādītās jaudas aprīkojumu (vai ieejas jaudu ar pilnu slodzi) kā salīdzinoši pamata enerģijas patēriņu visa gada garumā.
Gaisa dzesēšanas dzesētāju kondensācijas temperatūra ir atkarīga no āra sausās spuldzes temperatūras, un ar ūdeni dzesējamo dzesētāju kondensācijas temperatūra ir atkarīga no āra slapjās spuldzes temperatūras. Vienā dienā āra gaisa sausās spuldzes temperatūra ir daudz augstāka nekā mitrā spuldzes temperatūra. Ķīnas dienvidu daļā dienas temperatūra vasarā parasti ir 8-10 ℃ dienā, un sausākos apgabalos, pat 15-16 ℃, mitrās spuldzes temperatūras izmaiņas dienas laikā ir ļoti mazas ( sausās spuldzes temperatūra ir tikai 1/5 Ap). Tādā veidā ūdens dzesēšanas kondensācijas iekārtas temperatūra dienas laikā gandrīz nemainās, savukārt ar gaisu dzesētās ierīces āra sausās spuldzes temperatūra pazemināsies. Secinājums, ka ar gaisu dzesējamai ierīcei jābūt labākai par ūdens dzesēšanu ar augstu kondensācijas temperatūru par 5? 10 ℃, un ka ar gaisu dzesējamam blokam jābūt lielākam nekā ar ūdeni dzesējamam blokam, tas ir acīmredzami nepareizs.
Amerikas Savienotās Valstis ir pieņēmušas Trane centrbēdzes ūdens dzesēšanas un gaisa dzesēšanas centrbēdzes dzesētāju enerģijas patēriņa salīdzinājumu ar pilnu slodzi un daļēju slodzi. Iekārtas enerģijas patēriņš ir par aptuveni 15% lielāks nekā ūdens dzesēšanas dzesētājam, bet 3. februārī slodze starp abām valstīm būtībā ir vienāda, un ar gaisa dzesēšanu iekārta ir nedaudz mazāka, savukārt pie 1 / 3 slodzes gadījumā ar gaisu dzesējama ierīce ir tālu. Tā ir aptuveni par 30% zemāka nekā ar ūdeni dzesējamo iekārtu. Tāpēc kopumā gaisa dzesēšanas dzesētāji un enerģijas patēriņš gadā nav mazāks par lielu skaitu ar ūdeni dzesējamu agregātu kopā ar ūdens dzesēšanas ierīču aprīkojuma uzturēšanas izmaksām (dzesēšanas torņu sistēmu uzturēšana, ūdens attīrīšana, kondensācija). gaisa dzesēšanas iekārtu izmaksas, tāpēc arī gaisa dzesēšanas agregātu kopējās ekspluatācijas izmaksas var būt nedaudz zemākas nekā ar ūdeni dzesējamo agregātu izmaksas.
